Dizionari Talian Furlan

codardo 1 adi., s.m.

  1. 1
    adi., s.m. [CO] (che, cui che si tire indaûr di un dovê par pôre di un pericul) vîl, viliac, altr.trad. cunin, fufon, jemplebraghessis, molebraghessis, paurôs, piore, sforadi, spaurôs, spavit
    • i guerrafondai accusavano i pacifisti di essere codardi, i sostignidôrs de vuere a acusavin i pacifiscj di jessi viliacs
    2
    adi. [CO] (di compuartament che al mostre pôre di alc o di cdn.) vîl, viliac, altr.trad. paurôs, sforadi, spaurôs, spavit
    • una scelta codarda, une sielte vîl o ancje viliache