Dizionari Talian Furlan

bisbigliare v.intr., v.tr.

  1. 1a
    v.intr. [AD] (fevelâ sot vôs, spec. par segretece) cisicâ, altr.trad. cibiscjâ, cjicâ
    • bisbigliava con un amico, al cisicave cuntun amì
    (fâ un rumôr, un sunsûr bas e continui) murmuiâ, cisicâ, altr.trad. cibiscjâ, cisâ, cjicâ
    • il pubblico inizia a bisbigliare, il public al tache a cisicâ
    1b
    v.intr. [AD] (dî daûr, meti ator cjacaris, tabaieçs, peteçs su cdn. o su alc) cibiscjâ, cisicâ, cjicâ, altr.trad. dî daûr, fevelâ, peteçâ
    • sul suo conto si bisbiglia molto, sul cont so si cibiscje une vore
    2
    v.tr. [AD] (dî a vôs basse, tabaiuçâ) cibiscjâ, cisicâ, cjicâ
    • mi ha bisbigliato poche parole all'orecchio, mi à cisicât pocjis peraulis tes orelis
    (dî di altre persone robis no bielis in forme cuasi platade) fevelâ par daûr, dî parsot, altr.trad. cisicâ
    • bisbigliano cose brutte su di lui, a disin parsot brutis robis su di lui